Finanšu ministres atbildes uz deputātu jautājumiem par ABLV

/ Politika

Finanšu ministres atbilde uz deputātu jautājumiem par situāciju ar ABLV.

Finanšu ministres atbildes uz deputātu jautājumiem par ABLV

Patlaban šīs atbildes ir publiski pieejamas un jebkurš interesents var tās izlasīt un izmantot tālākai darbībai. Kopumā, ir skaidrs, ka, pieļaujot “augoša koka” izravēšanu no Latvijas banku ekosistēmas, būs sagaidāmas negatīvas sekas, bet ministrijā šai sakarā valda diezgan pašpaļāvīga vieglprātība- nu gan jau ar tiem 18 miljoniem, kuri pārnsniedz prognozes, piesegsim to 20 miljonu sagaidāmo iztrūkumu un gan jau tie darbinieki sameklēs sev darbu starp vairāk, nekā 12 000 brīvajām vakancēm.

Tāpat ministrija ļoti skaidri norobežojas no savas atbildības un pienākuma rīkoties, lai glābtu situāciju un lai noskaidrotu FinCEN izteikto paziņojumu pamatotību.
Jautājumu un atbilžu pilns teksts te:

Pēc Saeimas sēdes kopā ar kolēģiem turpinājām izjautāt finanšu ministri, jo viņas sniegtās atbildes par ABLV mūs neapmierināja.
Šajā sesijā deputāti drīkst uzdot ne vairāk par 5 jautājumiem un, strikti pieturoties pie tēmas. Jautājuma uzdošanas laiks – 1 minūte. Iesniedzējiem ir tiesības kopumā uzdot 2 papildjautājumus, bet tiem, kas nebija parakstījuši jautājumu, ir tiesības uzdot kopumā 3 papildjautājumus.

Pirmais jautājums – Ingunas Sudrabas jautājums pēc būtības bija par to, kas tad īsti nosaka sabiedrības intereses. Ja Eiropas Centrālā Banka noteica, ka ABLV saglabāšana nav sabiedrības interesēs, vai tad Finanšu ministrija nav tiesīga šo lēmumu komentēt un pati apzināt Latvijas sabiedrības intereses.

Finanšu ministre lūdza precizēt jautājumu, bet sēdes vaditāja Inese Lībiņa-Egnere jau bija atslēgusi mikrofonu Ingunai Sudrabai un nemaz negrasījās to slēgt atpakaļ, tāpēc, atvainojiet, bet precizējumu dzirdēja tikai klātesošie.

Mūsu otrais precizējošais jautājums finanšu ministrei:

Kas ir izdarīts, lai noskaidrotu pierādījumus par FInCEN aizdomām un kur galu galā ir amatpersonu-kukuļņēmēju uzvārdi?

Viss jau vēl neesot zaudēts – 60 dienu termiņš, kurā banka var sevi attaisnot, nav pagājis… Vai ir kaut kur redzēti tādi brīnumi? Vai pēc nāvessoda izpildes notiesātais var sevi aizstāvēt?

Trešais jautājums finanšu ministrei. Artuss Kaimiņš jautā par darbiniekiem, kas, iespējams, zaudēs darbu ABLV pašlikvidācijas dēļ. Finanšu jomas speciālisti – vai tie spēs atrast darbu Latvijā, ņemot vērā to, ka jau tagad divu banku (DNB Nord un Nordea) saplūšanas rezultātā ir sagaidāms darba vietu zaudējušo speciālistu skaits?

Ceturtais jautājums finanšu ministrei: Artuss Kaimiņš jautā par veiktajiem aprēķiniem. Lauvas tiesu no vidēji 20 miljoniem Eiro samaksāto nodokļu gadā banka maksāja darba spēka nodokļos. Šī gada pirmie divi mēneši mums nesuši par 18 miljoniem vairāk, kā bija plānots iekasēt. Vai tā nav vieglprātīga paļaušanās – cerēt uz labu laimi?

Pēdējais jautājums finanšu ministrei. Silvija Šimfa vaicāja, kāds tad ir taustāms rezultāts no ministres rosīšanās? Ministre savā atbildē minēja veselu lērumu likuma grozījumus, taču mūsu jautājums vairāk bija vērsts uz to – vai viņa nesaskata savu atbildību šajā situācijā?

Dalies ar rakstu