Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže 5.oktobra raidījumā LNT 900 sekundes izteicās: «Ir daži gadījumi bijuši, kad bērni izņemti, un mūsu ieskatā – pamatoti, saistīti ar vecāku alkoholismu,» un nevarēja nosaukt precīzu no ģimenēm šķirto bērnu skaitu.
Pastāv zināmas aizdomas par to, ka vēstniecībā ir grozīta ierastā kārtība, kādā tā novēro tiesas procesus, kuri skar Latvijas bērnu intereses. Tas nozīmē, ka vēstniecības pārstāvji gandrīz nekad vairs neierodas uz tiesas sēdēm, pat ja tiek īpaši aicināti.
Tāpat, vēstnieces publiskie izteikumi var liecināt par vēstnieces subjektīvu vērtējumu situācijai, kas rada bažas par nevienlīdzīgu attieksmi pret nošķirtajiem bērniem.
Šodien kopā ar kolēģiem Ingunu Sudrabu, Ivaru Brīveru, Silviju Šimfu un Gunāru Kūtri lūdzām sniegt Ārlietu ministram aktuālo informāciju par vēstniecības dabrbībām Latvijas bērnu aizsardzības jomā, kā arī komentēt vēstnieces publiskos izteikumus.
Pilns vēstules teksts:
Rīga
Ārlietu ministram
Edgaram Rinkēvičam
12.10.2017. Nr.221.8/6-26-12/17
DEPUTĀTU JAUTĀJUMS
par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību
Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē
2016.gada 28.janvārī Saeima pieņēma deklarāciju “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs” (turpmāk – Deklarācija), kuras 5.2. punkts nosaka, ka Ministru kabinetam (tātad, tostarp, Ārlietu ministrijai ) ir jāsniedz atbalsts nepilngadīgajiem Latvijas valstspiederīgajiem, piedaloties ārvalstu iestādēs, tiesās un starptautiskajās institūcijās notiekošajos procesos atbilstoši nacionālo un starptautisko tiesību normām, cita starp, izsakot ārvalstu kompetentajām institūcijām vai tiesām lūgumu ar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo turpmāko aprūpi saistītās lietas nodot Latvijas kompetento institūciju piekritībā.
2016.gada Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos Jūs kā ministrijas vadītājs apņēmāties sadarbībā ar Tieslietu ministriju turpināt darbu pie Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvības ārvalstīs.
Papildus Latvijas Tieslietu ministrijas un Latvijas bāriņtiesu aktīvai iesaistei, arī Latvijas Vēstniecības Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (turpmāk – Vēstniecība) pārstāvja loma tiesas procesos, kas skar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo intereses, ir ne mazāk svarīga. Labi apzinoties to, ka Vēstniecībai ir ierobežotas tiesības tiesas procesos, uzskatām, ka Vēstniecības pārstāvja piedalīšanās kā novērotājam tiesas sēdēs (piemēram, jautājumā par Deklarācijā minēto lūgumu ar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo turpmāko aprūpi saistītās lietas nodot Latvijas kompetento institūciju piekritībā), apliecina Latvijas valsts ieinteresētību pozitīvā lietas iznākumā, īpaši ņemot vērā to, ka Vēstniecības pārstāvja klātbūtne tiesas sēdēs kā novērotājam ir paredzēta un sagaidāma no Apvienotās Karalistes pārstāvju puses.
Tomēr, šī brīža Vēstniecības nostāja par savu kā novērotāja lomu tiesas procesos, kas skar Latvijas nepilngadīgos valstspiederīgos, izpaužas sekojošā Vēstniecības viedoklī: “Vēstniecības dalība tiesas sēdē nav ierasta prakse un ir uzskatāma par galēju izņēmuma līdzekli gadījumos, ja Vēstniecībai vai centrālajai iestādei ir būtisks pamats bažām, ka persona tiek diskriminēta – tai netiek nodrošināti tādi paši apstākļi kā rezidences valsts pilsoņiem. Tādā gadījumā Vēstniecības pārstāvis pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas ir gatavs piedalīties tiesas sēdē kā novērotājs.”
2017.gada 5.oktobrī, piedaloties raidījumā LNT “900 sekundes”, Latvijas Vēstniece Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Baiba Braže (turpmāk tekstā – Vēstniece), publiski komentējot situāciju par Latvijas nepilngadīgo valstspiederīgo aizsardzību, ir paudusi sekojošu viedokli:
«Ir daži gadījumi bijuši, kad bērni izņemti, un mūsu ieskatā – pamatoti, saistīti ar vecāku alkoholismu,»
Tāpat Vēstniece nevarēja nosaukt precīzu gadījumu skaitu, kad no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm bijuši izņemti bērni šī gada laikā: “Pēc Bražes rīcībā esošajām ziņām, šogad no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm Lielbritānijā izņemti četri bērni, tomēr viņa atzina, ka situācija var būt mainīga, un, iespējams, šie dati nav pilnīgi precīzi.”
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1. Lūdzu sniedziet informāciju, cik reizes katru gadu pēdējo 5 gadu laikā Vēstniecība ir piedalījusies kā novērotājs tiesas sēdēs, kas skar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo intereses Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē? Cik reizes pēdējā gada laikā Vēstniecība ir atteikusies no novērotāja lomas attiecīgajās tiesas sēdēs?
2. Lūdzu informējiet mūs par noteikto kārtību Vēstniecības dalībai tiesās – vai ir izstrādātas vadlīnijas Vēstniecības pārstāvja rīcībai? Kādas tās ir? Lūdzu norādiet iemeslus Vēstniecības rezervētai nostājai par turpmāko dalību tiesas sēdēs.
3. Lūdzu norādiet Ārlietu ministrijas konkrētās darbības, ar kurām nodrošināt Deklarācijas izpildi? Kādi konkrēti pasākumi ir veikti, lai informētu Latvijas valstspiederīgos par Tieslietu ministrijas izstrādātajām vadlīnijām vecākiem, izņemot, to, ka šīs vadlīnijas ir ievietotas internetā?
4. Lūdzu norādiet Ārlietu ministrijas konkrētās darbības, kuras tiek veiktas, lai iesaistītu Latvijas audžuģimenes Latvijas nepilngadīgo valstspiederīgo tiesību aizsardzībā? Kāds ir šo audžuģimeņu skaits uz 2017.gada 1.oktobrī Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē? Kā Jūs komentēsiet Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu izteikumus, ka mazā atsaucība kļūt par audžuvecākiem Lielbritānijā ir nevis nevēlēšanās, bet gan informācijas trūkums?
5. Kāda ir Jūsu rīcībā esošā informācija par 2017.gadā no Latvijas ģimenēm izņemto nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo skaitu Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē? Cik gadījumos laika posmā no Deklarācijas pieņemšanas līdz šim brīdim ir konstatēti Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem pārkāpumi (vai aizdomas par tādiem) no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās karalistes iestāžu puses jautājumos, kas skar Latvijas nepilngadīgo valstspiederīgo tiesības?
6. Saistībā ar Vēstnieces publiski pausto 2017.gada 5.oktobra LNT raidījumā “900 sekundes”: Vai Vēstnieces vērtējums, ko viņa paudusi publiski par alkoholismu ģimenēs, no kurām bija izņemti bērni, ir personiski pausts, vai arī Vēstniece to teica, kā Vēstniecības pārstāve? Ja Vēstniece pauda viedokli kā Vēstniecības pārstāve, tad lūdzu sniedziet informāciju – cik gadījumos Vēstniecība ir pati izvērtējusi nepilngadīgā izņemšanas no ģimenes pamatotību, un kādi tiesiski instrumenti (piemēram, eksperta slēdziens) ir Vēstniecības rīcībā, lai nonāktu pie šāda secinājuma? Vai Vēstnieces subjektīvā attieksme pret konkrēto lietu un vecāku vainu ir par pamatu neiesaistīties Latvijas nepilngadīgā valstspiederīgā tiesību aizsardzībā? Kā Jūs vērtējat Vēstnieces kompetenci augstāk norādītajā jautājumā?
12. Saeimas deputāti:
Jūlija Stepaņenko
Silvija Šimfa
Inguna Sudraba
Gunārs Kūtris
Ivars Brīvers
[1] https://likumi.lv/ta/id/279846-deklaracija-par-nepilngadigo-latvijas-valstspiederigo-tiesibu-aizsardzibu-arvalstis
[2] http://www.mfa.gov.lv/images/ministrija/Arpolitikas_zinojums_2016.pdf
[3] No elektroniskās epasta sarakstes ar Vēstniecību
[4] http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/680224-dzive_svesuma_sogad_no_latvijas_valstspiederigo_gimenem_lielbritanija_iznemti_cetri_berni
[5] http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/680224-dzive_svesuma_sogad_no_latvijas_valstspiederigo_gimenem_lielbritanija_iznemti_cetri_berni
[6] http://www.mfa.gov.lv/london/konsulara-informacija/bernu-aprupes-jautajumi-apvienotaja-karaliste
[7] http://www.la.lv/latviesi-lielbritanija-panemt-citiem-latviesiem-atnemtos-bernus-nav-tik-vienkarsi/
