Elizabete Mežule, BNN
«Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vienkārši pateicās amerikāņu kolēģiem par FinCen ziņojumu, taču viņam kā sevi cienošas valsts pārstāvim būtu bijis nekavējoties jāiegūst visi paskaidrojumi, pierādījumi un uzvārdi, kas figurē šajās aizdomās. Viņš tos nav saņēmis vēl tagad, tādēļ es nesaprotu, kas patiesībā vada mūsu valsti,» saka Jūlija Stepaņenko, 12.Saeimas opozīcijas deputāte, intervijā ar BNN.
Stepaņenko uzskata, ka reizēm tiek aizmirsts, ka tieši Latvija ir «mūsu zeme» un tās iedzīvotāji ir tie, kam jākalpo, nevis Briseles pavēlēm un aizokeāna mājieniem.
«Nav tā, ka opozīcijai vienmēr gribas tikai kritizēt, opozīcijai gribas pārliecināties arī par to, ka valdība strādā labi. Ļoti gribētos sajust lepnumu par valdību – kāds no mūsu valsts vīriem ir spējis rīkoties valstiski un ir spējis pastāvēt par Latvijas interesēm,» uzsver Stepaņenko, norādot uz ministru prezidenta reakciju uz FinCen ziņojumu.
Jautāta par to, uz ko 13.Saeimai būs jāfokusējas, Stepaņenko atbild, ka, visticamāk, būs jācīnās par Latvijas izdzīvošanu, būs jācīnās ar nabadzību. «Var sanākt arī tā, ka mums atkal būs jāsavelk jostas un jādomā, kā izdzīvot. Jo aizbraukušo skaits turpina turēties stabils, bet plāna, kā viņus ataicināt mājās, nav.»
Viņa apgalvo, ka būtisks faktors ir arī ABLV Bank slēgšana, jo ienākumi nodokļos sarūk aptuveni par 20 miljoniem gadā. Stepaņenko izsaka cerību, ka tā ir pēdējā banka, kura tika slēgta. «Tāpat arī uz 2020.gadu Eirofondu finansējums tiks pamatīgi samazināts. Līdz šim īstenotie projekti veicināja gan ekonomikas izaugsmi, gan deva darbaspēku.»
Jāatzīmē, ka pretēju viedokli intervijā Latvijas Radio iepriekš paudis korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis, norādot, ka ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai: «Tā kā ABLV Bank klienti pamatā ir ārvalstnieki, tā nav Latvijas ekonomikai sistēmiski svarīga banka.»
Tikmēr Stepaņenko kā vēl vienu drūmu apstākli ekonomikā, kas varētu ietekmēt Latvijas nākotni, min Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Deputāte norāda, ka, ņemot vērā Brexit, ir radies iztrūkums Eiropas Savienības budžetā un Latvijas pārstāvji ir solījuši veikt lielākas iemaksas kopējā Eiropas budžetā. «Būs kaut kas ļoti rūpīgi jāizdomā, kur mēs tam visam ņemsim naudu,» saka Stepaņenko.
«Šadurskis nāk pie vēlētājiem ar cauru maisu, pārejot uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā»
«Man šķiet, ka tas ir ļoti politisks gājiens, kuru ministrs īstenoja, tuvojoties vēlēšanām,» vērtē Stepaņenko.
BNN jau ziņoja, ka arī citi Saskaņas pārstāvji uzskata reformu par politisku gājienu: «Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma [Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību] nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens.»
Jānorāda, ka 22.martā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.
«Šī konkrētā reforma ir ļoti smaga, ļoti sāpīga. Tāpēc, lai viņam paliktu politiskais kapitāls, vēlētājiem tika likta priekšā šī te valodas reforma skolās, kura ministram acīmredzot ir atspēlējusies ļoti pozitīvi. Arī visi vecāku un dažādu politiķu, un dažādu sabiedrisko organizāciju protesti šajā gadījumā ministram ir nākuši tikai par labu,» uzskata Stepaņenko.
Iepriekš gan tika ziņots, ka Kučinskis dažas dienas pēc priekšlikuma prezentēšanas (oktobrī) uzsvēra, ka jautājums būtu jāatrisina līdz februārim, lai to nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām.
Stepaņenko uzskata, ka valstiskā audzināšana krievu skolās ir ļoti augstā līmenī. «Ieejot krievu skolā, piemēram, 18.novembra priekšvakarā, es domāju, jūs neredzēsiet tik daudz skaistu, patriotisku zīmējumu kā varbūt latviešu skolās.» Deputāte apgalvo, ka krievu bērni ļoti labi saprot savu piederību Latvijai, ļoti lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji. «Viņu vienīgā vaina, Šadurska kunga acīs, ir tā, ka viņi mācās divās valodās.»
Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis reformu pamato ar: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»
Arī Jurģis Klotiņš (NA), Rīgas domes opozīcijas deputāts, BNN paudis uzskatu, ka «ir jāveido kopējā valsts politika tā, lai mēs stiprinātu vienotu Latvijas nāciju, kura ir vienota uz latviešu valodas pamata. Latvija ir vienīgā valsts ar šādu valodu un kultūru, tāpēc tām vajadzētu būt prioritārām».
Vai šī gada vēlēšanās atkal būs «krievi par krieviem un latvieši par latviešiem»?
Igaunijā krievvalodīgie tiekot aktīvi informēti par visu, kas notiek valstī, viņu dzimtajā valodā. «Jā, pie mums šobrīd tas tiek uzskatīts par tādu sliktu toni, bet es redzu šajā tieši pozitīvo, jo šajā situācijā ir izveidojusies tāda sistēma, ka Igaunijas krievvalodīgie ir gandrīz visās Igaunijas partijās; nav tādas segregācijas, ka «krievi tikai par krieviem» un «igauņi par igauņiem». Tas ir veicinājis to, ka cilvēki koncentrējas uz konkrētām – sociālām un ekonomiskām – lietām,» pauž Stepaņenko.
«Vai Latvija nonāks līdz šādam modelim? Pagaidām tā neizskatās. Pagaidām izskatās, ka vēlēšanās izvēle tiks izdarīta par labu kādai konkrētai partijai, primāri skatoties uz nacionalitāti.»
Līdzīgu viedokli iepriekš par nevajadzīgiem nacionālajiem uzsvariem paudis «pretējās puses», Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, pārstāvis Klotiņš. Intervijā BNN viņš pauda cerību, ka politiskās partijas nobriedīs, pārkāpjot savas personīgās, vēsturiskās ambīcijas, un spēs vienoties par kopēju redzējums attiecībā uz likumdošanu dažādās valsts sfērās.
Stepaņenko skaidro, ka «ūdens uz tām dzirnavām» ir sarunas par sodiem par valsts oficiālās valodas nelietošanu. «Krieviem būs lielāka vēlme sev izvēlēties tādu spēku, kas «neabižos» viņus, tā teikt, kas neliks viņiem maksāt administratīvos sodus par to, ka varbūt viņi runā kādā darba vietā krieviski.»
Deputāte atzīmē, ka pirms 2014.gada, pirms «Ukrainas notikuma», sabiedrībai bija daudz lielākas izredzes uz lielāku saliedētību politiskas dimensijas ziņā nekā šobrīd. «Sabiedrība ir saliedēta, jo vienmēr, kad ir kāda nelaime vai kad ir kādi svētki, neviens nešķiro, vai tu esi krievs vai latvietis. Bet, ja mēs runājam par politiskiem spēkiem, tad diemžēl šajā gadījumā katrs tomēr izvēlas savu «kažoku».»
Par saliedētību un vēlētāju apvienošanu vairākkārt runājis arī Kustības Par! izpilddirektors Mārtiņš Staķis. BNN intervijā viņš norādīja: «Mēs zinām, ka Latvijā ir cilvēki, kas skatās neatkarīgo Krievijas telekanālu TV Doždj un uzskata, ka Latvija ir kolosāla zeme. Šie mazākumtautības pārstāvji vēlas piederēt Eiropai, bet neviens ar viņiem nekomunicē. Mēs vēlamies ar viņiem runāt, tāpēc mūsu programmā ir šis nepilsoņu jautājums. Mums pirmajiem ir izdevies uzrunāt līdzpilsoņus, kuru balsis līdz šim bija monopolizējusi Saskaņa.»
Stepaņenko par Staķa redzējumu saka: «Jā, varbūt viņi [Kustība Par!] mēģinās Igaunijas variantu kaut kādā veidā iedzīvināt pie mums. Bet nu, cik viņi saņems tos mandātus, to arī laiks rādīs.» Politiķe ir pārliecināta, ka tāds spēks, kas tiešām varētu apvienot latviešus ar krieviem, ir nepieciešams.
«Igauņi šīs politiskās spēles ar nacionalitātēm ir ļoti veiksmīgi izbeiguši, bet varbūt kādam šeit, Latvijā, tas ir izdevīgi,» nosaka Stepaņenko.
Tikmēr neatbildēts paliek jautājums – vai vēlētāji atļaus, ka ar viņiem spēlē šīs «politiskās spēlītes»?
