Es vēlos jūs apsveikt, godātie biedri! Es apveicu jūs ar to, ka šodien mums ir unikāla iespēja – atgriezties pagātnē. Un mums ir visas iespējas to piedzīvot. Jāsaka gan, ka nekad neviena iniciatīva vēl nav spējusi pamodināt pagātnes garu, kā to ir darījis Dzīvesbiedru likums. Šodien, 2019.gada 20.jūnijā, mums būs iespēja atskatīties uz 100 gadu vecu vēsturi. Tajā laikā, kad mūsu valsts bija vēl tikko dzimusi un tika dibinātas pirmās Latvijas valsts iestādes – Latvijas policija, Latvijas Universitāte, Latvijas pasts, tepat blakus kaimiņos Lielās Oktobra revolūcijas rezultātā pie varas bija nācis kāds ļoti enerģisks cilvēks ar veselu lērumu revolucionāru ideju. Vladimirs Iļjičs Ļeņins, kas kopā ar otru politiķi Ļevu Trocki naski ķērās arī pie cilvēku privātās dzīves reformēšanas.
Ģimene, kuras pamatā bija laulātie tēvs ar māti un viņu bērni, tika pasludināta par buržuāziskās dzīves paliekām. Ģimeni ir nepieciešams proletarizēt, revolucionēt – tā teica lielie tā laika politiķi un nolēma sabiedrībā grozīt izpratni par laulībām, pievienojot savu definīciju par vienotās ideoloģijas nozīmi šajā savienībā un atmetot Baznīcā slēgtās laulības kā pēdējās muļķības, atņemot tām visas juridiskās sekas. Politiķi tik ļoti aizrāvās ar ģimenes dzīves revolūciju, ka jau pēc dažiem gadiem ideja par faktiskās kopdzīves atzīšanu bez laulības fakta reģistrācijas arī kļuva reāla. Otrais padomju kodekss par laulībām un ģimeni, kas stājās spēkā 1927.gadā, noteica, ka faktiskā kopdzīve bez laulības reģistrēšanas ir konstatējama ar kopīgās saimniecības esamību, savstarpējām materiālām rūpēm un kopīgu bērnu audzināšanu. Gluži tāpat, kā tagad mums piedāvā iesniegtais Dzīvesbiedru likums.
Laika gaitā ģimenes vērtības padomju cilvēka apziņā tika pamatīgi noniecinātas un ieņēma vienu no pēdējām vietām vērtību sistēmā. Revolucionārā marksisma ideoloģija bija daudz svarīgāka. Noniecinot ģimenes vērtības un savdabīgi pārkārtojot laulības institūtu, vienkāršojot šķiršanās procesu un samazinot atbildību rūpēs par bērniem, vara sāka prasīt vēl vairāk – lai ģimene atteiktos no tādiem naidīgiem elementiem, kā ģimenes locekļi baznīctēvi vai varas kritizētāji “antisovjetiskije” elementi. Sistēma rūpīgi atlasīja savus cilvēkus darbam, tika prasītas sociālās izcelsmes izziņas, vērtēts cilvēka raksturs un sakari ar tuviniekiem un draugiem. Dēli atteicās no tēviem, jo tie kalpoja baznīcā vai kritizēja padomju varu. Nabadzīga, sašķelta, iebiedēta sabiedrība, kurai vara centās atņemt vērtības, novēršot uzmanību no valsts izlaupīšanas.
Iespējams, Ļeņins vēl nekad nav stāvējis tik tuvu mūsdienu politiskiem lēmumiem, kā šodien. Jūs aizliedzāt sirpi un āmuru, bet tas spīd cauri šajā likumā. Jūs gribat vairāk Eiropas un domājat par modernām attiecībām, bet aizmirsāt, ka Eiropas Savienība tika dibināta uz kristīgām vērtībām.
Bet tie, kas tic, ka mīlestība un uzticība var tikt pakļauta revolūcijas idejām, ļaujot valstij regulēt katra skūpsta juridisko nozīmi, noteikti tic šī likuma spēkam.
Tie cilvēki, kas spēlējās ar sociāliem eksperimentiem, ir pagātne.
Viņi pamatīgi izbaudīja eksperimentu sekas – pārpildītus bērnu namus, sabiedrības veselības kritumu, un bezatbildības uzplaukumu sabiedrībā.
“Ļeņina idejas dzīvo un uzvar!” Šādi plakāti rotāja māju sienas vēl pavisam nesen. Bet tikai tagad saprotam, ka tas bija brīdinājums nākamajām paaudzēm. Ir jāpatur prātā tas, ka vienmēr būs kāds, kurā šīs idejas dzīvo. Un vai šīs idejas uzvarēs, to šodien lemsiet jūs.
Es aicinu balsot par šo likumprojektu tikai tos deputātus, kas to ir iesnieguši.
