Saeima 2016.gada 9.februārī likumprojekta pirmajā lasījumā nobalsoja par CETA (Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses) ratificēšanu Latvijā
Sēdē aicināju deputātus neatbalstīt CETA ratificēšanu Latvijā, lai neradītu papildu ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos apdraudējumus jau tā novārdzinātajai un vāji aizsargātajai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai un veselībai.
Sēdē centos skaidrot līguma aizstāvju manipulācijas par līguma izstrādes procesu, labvēlīgo ietekmi visās dzīves jomās un ģeopolitisko nozīmību.
Debates par CETA šodien tiešām bija visai spraigas. Kā jau tas ierasts, neiztika arī bez Kremļa pieminēšanas.
Godīgi sakot, es pat neatceros nevienu pēdējā laika strīdīgu jautājumu, kura apspriešanā oponentam netiktu piedēvēta sveša politiskā ietekme. Interesanti, kā tīri praktiski tas ir iedomājams manu oponentu prātos? – Jebkas, par ko, vai pret ko ir debatēts Saeimā: vai par bērnu audzināšanu, vai par sociāliem dienestiem ārvalstīs, vai pret skandalozajiem krimināllikuma grozījumiem pret vārda brīvību, vai par starptautisko tirdzniecību – vienmēr kāds patur prātā Krievijas TV kanālus, ziņu dienestus un slepenu Kremļa ietekmi. Un šodien, atkal – ja mēs nenoslēgsim līgumu ar Kanādu, tad Krievija priecāsies, bet ja noslēgsim, tad Krievija saskums,un mēs varēsim rādīt mēli uz austrumiem, vicinot Kanādas kļavas lapas pāri augstajam pretimigrantu žogam.
Vai tiešām ir vēl cilvēki, kas uztver nopietni šo veco, apnikušo dziesmu un vai pašiem tās dziedātājiem tas nav apnicis? Bet nu labi – kopumā, izņemot emocionālus argumentus, kurus ļoti spilgti piesauca Lejiņa kungs par kanādiešiem, kas tagad mūs cienīs par to, ka pirmie, PIRMIE ratificēsim šo nolīgumu, par kanādiešu karavīriem, kas braši mūs sargās un par mežonīgu publicitāti līguma sakarā un mūsu diasporu, kas arī būs lepna par mums – nav itin nekā.
Bet ko mēs pazaudēsim, dzenoties pakaļ vecai globalizācijas modei (kurš gan vispār kādreiz ir iedomājies nosaukt starptautisku līgumu par MODERNU?), kad Eiropas Savienību gaida nopietns šķiršanās process Brexit, ko vakardien apliecināja Apvienotās Karalistes vēstniece? Lai kā arī nesmietos par mani tviterī, bet šobrīd visapdraudētākā nozare, kas var pamatīgi ciest pēc brāļošanās ar Kanādu, ir tieši cūkkopība. Neskatoties uz to, ka importējamai gaļai no Kanādas ir noteiktas kvotas, to sadalījums pa valstīm nav veikts.
Pietiek vien palūkoties uz to, cik veikli Kanādas gaļas ražotāji pa vienu gadu aizpildīja Ukrainas tirgu divpusēja tirdzniecības līguma ietvaros.
Protams, ka mums būtu jāparedz fantastiska iespēja lepoties ar Made in Latvia precēm pa visu pasauli, bet šāda ielēkšana kolhozā bez pienācīgas savu uzņēmēju un patērētāju aizsardzības, būs nāvējoša visiem Latvijas labumiem.
Žēl, ka Saeimas debašu laiks ir ierobežots un savas abas reizes diezgan ātri izsmēlu, jo, klausoties par jauno un moderno strīdu izšķiršanas tiesu no 15 tiesnešiem pie šī līguma, tā vien gribējās pajautāt: cik ļoti mums ir veicies ar savu interešu aizstāvēšanu starptautiskās tiesās un vispār – strīdos? Kā tur bija ar mūsu sniega krabju kuģi?
Kas būs ar Latviju? To neviens nezina, jo pēdējais pētījums, kas tika veikts globālā mērogā par iespējamiem riskiem no CETA, bija 2011.gadā. Ārlietu ministrijai nebija naudas nedz iedzīvotāju informēšanai, nedz aptaujai, nedz pētījumam un kādā no savām atbildes vēstulēm ārlietu ministrs atbildēja, ka būtu ļoti priecīgs, ja Saeima pati šādu pētījumu veiktu. Nu tad iepriecināsim ministra kungu un lūgsim kopā ar vairākiem deputātiem – Ingu Biti, Ingunu Sudrabu, Gunāru Kūtri un Silviju Šimfu pirms CETA ratificēšanas veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. Lai deputātu lēmums būtu atbildīgs un apzināts, ir jāsaprot, KO tu atņem Latvijai, balsojot PAR CETA.