Sociālo un darba lietu komisija salīdzinoši operatīvi izskatīja likumprojektu par 10 dienu apmaksāto atvaļinājumu adoptētājiem, neatkarīgi no adoptējamā bērna vecuma. Mēs kopā ar kolēģiem, kas iesniedza šo likumprojektu – Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa un Iveta Benhena-Bēkena, patiesi priecājamies par šo panākumu un sakām “paldies”. Esmu patiesi gandarīta arī par to, ka esam atraduši vismaz vienu jautājumu, kurā visi politiskie spēki var vienoti nobalsot “par”.
Uz šo brīdi Latvijā adopcijas reģistrā ir 1177 bērnu, kas gaida uz ģimeni, un man ir prieks, ka vismaz šajā jautājumā ar visiem kolēģiem esam vienoti viedoklī, ka katram bērnam ir nepieciešama ģimene. Un ir skaidrs, ka adopcija ir vislabākais un stabilākais veids, kā to nodrošināt, ja tas ir iespējams.
Man šķiet, ka ir pienācis laiks palūkoties uz adopciju pavisam savādāk nekā mēs lūkojāmies līdz šim. Lai kāds būtu bērna vecums, adopcija ir bērna galīga ienākšana ģimenē un pēc būtības var tikt pielīdzināta bērna piedzimšanai jaunā ģimenē. Abos gadījumos ir nepieciešams kopīgi pavadītais laiks un šis laiks valstij jaunajiem vecākiem būtu jāuzdāvina arī adopcijas gadījumā, neatkarīgi no tā, kāds ir bērna vecums, vienalga vai 2 gadi, 3 gadi vai 12 gadi. Un šis varētu būt pirmais mazais solītis pretim lielai idejai par valsts apmaksātu pilnvērtīgu atvaļinājumu adoptētājiem līdzīgi kā bērna kopšanas atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas.
Komisijā atbalstītā ideja paredz piešķirt 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu vienam no bērnu adoptētājiem sakarā ar bērna adopciju neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma. To būs iespējams izmantot pusgada laikā no brīža, kad stājies spēkā tiesas lēmums par adopcijas apstirpināšanu.
Atcelsim šos ierobežojumus un ļausim visiem adoptētājiem, neatkarīgi no tā, kāda vecuma bērns ir ienācis viņu ģimenē, veltīt dārgāko resursu, kas ir mūsu dzīvē – laiku saviem bērniem. Un cerēsim, ka šis solītis ir tikai sākums vērienīgām izmaiņām adopcijas jautājumā.
