baltic-ireland.ie – 20.01.2016
Saeimas komisijas alternatīvajā projektā par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs nebūs minēta Lielbritānija, šādu priekšlikumu trešdien atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Komisija nolēma gatavot alternatīvu projektu, taču trešdien visus priekšlikumus vēl neizskatīja. Lielas diskusijas bija arī par to, kam uzticēt deklarācijā minētos uzdevumus ieviest dzīvē.
Deklarācijas projektu “Par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērnu tiesību jomā” izstrādāja vairāki deputāti, tostarp Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”), reaģējot uz Lailas Brices gadījumu, kuras meita nodota adopcijai Lielbritānijā. Par bērna izņemšanu no ģimenes šīs valsts iestādes nebija savlaicīgi informējušas Latviju.
Deputāti uzskatīja, ka deklarācijas teksts ir jāmaina, tāpēc nolemts izstrādāt alternatīvu projektu. Par abiem variantiem būs jābalso Saeimai.
Trešdien tika skatīti 26 priekšlikumi. Lolita Čigāne (“Vienotība”) lielāko daļu savu priekšlikumu atsauca, piekrītot, ka labāki ir Ineses Laizānes (NA) iesniegtie priekšlikumi, komisijā uzzināja BNS.
Deputāti atbalstīja, ka deklarācijā netiek nosaukta konkrēta valsts – Lielbritānija, jo ne tikai šī valsts, bet arī citas (t.sk. Īrija – red. piebilde) Latvijas pusei nav sniegušas informāciju, tādējādi pārkāpjot Vīnes konvenciju “Par konsulārajām attiecībām”.
“Lielbritānija nav lielākais grēkāzis,” komisijā teica Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks. Pērn tādas bijušas piecas valstis.
TM un Juridiskais birojs deputātiem norādīja, ka Latvijas valsts nevar iejaukties citu valsts tiesu darbā, aicinot apsvērt kādu vārdi tiek lietoti deklarācijā. Šī iemesla dēļ apturēt un izbeigt [darbības, kas vērstas uz bērna nodošanu adopcijai] mainīja pret izvērtēt un pārskatīt.
Par to, kam uzticēt citas valstis informēt par šādu Latvijas politisku aicinājumu, domas dalījās – citi uzskatīja, ka to var darīt pati Saeima, bet citi – ka tas jādara valdībai.
