Vakar piedalījos Latvijas Radio diskusijā par kampaņu “Me too” un tās sekām. Diskusijā man oponēja: resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce, Saeimas priekšsēdētājas biedre, deputāte Inese Lībiņa – Egnere, LU pasniedzēja Ilze Mileiko, un uzņēmēja, divu bērnu mamma Līva Pērkone.
Kā jau zinām, līdz Latvijai ir nonākusi ASV aizsākta kampaņa “Me too”, kuras mērķis ir aicināt sievietes atklāti runāt par vīriešu uzmākšanos sievietēm darba vietā.
Visai interesants bija manu opotentu sastāvs: četras dāmas, kuras vieno uzskats, ka sievietes no vīriešu puses darba vietās tiek diskriminētas sava dzimuma identitātes dēļ, un ka kampaņa ir laba un vērtīga, lai vērstu uzmanību uz šo problēmu arī Latvijā. Sievietes Latvijā tiekot uztvertas kā seksuāli objekti.
Manas bažas ir par šīs kustības mērķiem un iespaidu uz tiesiskumu. “Me too” vēršas plašumā, iet pāri robežām un ir iedvesmojusi Kanādu veidot speciālu ziņošanas iestādi, kas būs tiesīga arī sabiedriski sodīt ziņojumos pieminētos vīriešus. Izmeklēšana? Tiesa? Nevainīguma prezumpcija? – Nē, pietiks ar tviteri un TV raidījumu. Aizvien vairāk pārliecinos par to, ka daži spilgti un kliedzoši notikumi rada nekritisku, pārspīlēti reaģējošu sistēmu, kas ir gatava aktīvi vērsties pret visiem vīriešiem kā potenciālajiem varmākām.
Atcerēsimies to pašu Stambulas Konvenciju – ņemot par pamatu atsevišķus notikumus, kuros sieviete bija piedzīvojusi šausmīgu vardarbību ģimenē, tiek radīta kompleksa sistēma, kas vadās no pārliecības: visi vīrieši pēc savas būtības ir varmācīgi – lai nomāktu šo defektu, vīrieši ir jāpāraudzina no bērnības.
“Privatizējot” atsevišķas traģēdijas, sistēma aktīvi cīnās pret atšķirīgu viedokli un bezkaislīgi soda vīriešus, vadoties tikai no sieviešu liecībām. Drosmīgi ir tie vīrieši, kuri ar loģiskiem argumentiem pamato kampaņas kļūdīgumu. Zinu, ka vīriešus parasti mēģina apklusināt, pajautājot: Un kā būtu, ja jūsu meita ciestu no uzmākšanās? Es pajautātu pretim: Un kā būtu, ja jūsu dēla dzīvi iznīcinātu nepamatots ziņojums par seksuālu uzmākšanos?
Diskusijas laikā arī centos norādīt par robežām starp flirtu, komplimentu un uzmākšanos: sieviete, ienākot jaunajā darba vietā, pati vienmēr nosaka robežas, kuras vīrieši prot nolasīt. Holivudas gadījumi manā skatījumā ir vērtējami visai skarbi: tā ir koruptīva sistēma, kuru aktrises-cietējas ar savu klusēšanu palīdzēja uzturēt. “Me too” noniecina reālus dzimumnoziegumus un pazemo sievietes, radot priekšstatu, ka seksuāla uzmākšanās ir sievietes sūrā ikdiena.
Francijā pagājušā nedēļā sievietes cēla trauksmi par to, ka kustība ir aizgājusi par tālu un norādīja uz bīstamu tendenci – raganu tiesām pret vīriešiem, ierobežojot jebkādu brīvību un kaunonit vīriešus par viņu dabisko attieksmi pret sievietēm.
Raidījuma laikā uzklausījām arī vīriešu viedokļus. Žurnālists Bens Latkovskis pauda bažas par kampaņas pārspīlēto gaitu un neskaidrām robežām. Vīriešu un siviešu attiecības būtiski mainīsies, labais tonis būs neivērot, ka tu esi sieviete. No vīriešiem tiek prasīta uzvedības maiņa, jo sieviete vēlas saņemt komplimentus tikai no tiem vīriešiem, kuri viņai patīk.
Savukārt, “Vienotības” biedrs Artis Pabriks arī bija visai skeptisks par akciju, viņaprāt šī tēma ir aizgājusi pārspīlējumā. Viens no pārspīlējuma piemēriem ir Eiropas Parlamenta deputātiem nozīmētais obligātais kurss par dzimumu līdztiesību. Jebkurš komentārs varot tikt uzskatīts par aizskārumu. “Ja es pasaku kolēģei, ka viņa šodien labi izskatās un riskēju būt par kaut ko apvainots, tad, manuprāt, tas ir stulbums,” teica politiķis.
Iluta Lāce, kas uz diskusiju bija atnākusi sievišķīgi skaistos svārkos, diskusijas noslēgumā ieminējās, ka dzimumi – sievišķība un vīrišķība ir mīti, jo dzimumi ir sociāli veidoti. Tomēr, skaidri dzidēju, ka Lāces kundze minēja tikai divus dzimumus un tas priecē.
Vai tiešām visas sievietes ir cietējas un vīrieši – agresori? Manuprāt, atslēga slēpjas ģimenē – viss ir tik vienkārši: pareizi audzinātas meitenes neiet pie Vainšteiniem un pareizi audiznāti puiši neizmantos savu dienesta stāvokli, lai apmierinātu savas seksuālās vajadzības. Stipra ģimene audzina krietnus cilvēkus, bet stipru ģimeni nevar izveidot salauzts un savainots vīrietis. Nevajag lauzt un kaunināt vīriešus par to, ka viņi ir vīrieši. Šāda kampaņa ir mērķtiecīga vēršanās pret ģimeni, jo drīz vien tiks panākts, ka visi vīrieši baidīsies pat pacelt acis uz sievieti, riskējot iekļūt “sodāmo sarakstā”.
Paldies Aidim Tomsonam un Ievai Valeinei par raidījuma veidošanu.
