Jurista Vārds, 10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)
Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu.
Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus “vai atturas” portālā “ManaBalss.lv” šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai.
Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – “par”, “pret” vai “atturos”. Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir “par”, bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi.
Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot “atturos”, mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret.
“Jurista Vārds” lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – “par” vai “pret” – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī.
Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts “Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties”.
Vai šī problēma ir aktuāla mūsdienu sabiedrības attiecībās ar savu likumdevēju?
Jūlija Stepaņenko: Nenoliedzami, deputāti ir pilnībā atbildīgi par katru pieņemto lēmumu – pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, katrs var vērot gan Saeimas debates, gan arī nekavējoties redzēt deputātu balsojumus. Deputātam ir jābūt gatavam paskaidrot sabiedrībai katru balsojumu un jāsaprot sava motivācija, pieņemot lēmumus. Sabiedrības acīs balsojums “atturas” izskatās kā deputāta nevēlēšanās pieņemt lēmumu ,un saprotams, ka šīs emocionālās noskaņas iespaidā iniciatīva ir guvusi tik plašu sabiedrības atbalstu. “Beidzot deputāti sāks strādāt atbildīgi!” Es tulkotu šo atturēšanos, kā “atvainojiet, bet šoreiz tomēr nepiekrītu”, kas maldīgi liek cerēt: vēl daži precizējumi turpmākajos lasījumos, un atbalsts būs. Tomēr, ja deputāti tik tiešām vēlas atbalstīt kādu likumprojektu, tie lielākoties balso “par”, pat atzīstot, ka likumprojekts ir jāpilnveido starp lasījumiem. Nereti tiek novērota situācija, kad šis atturīgais “nē” ļauj palikt koalīcijas deputātiem komforta zonā un formāli neiestāties pret vairākām opozīcijas virzītajām iniciatīvām, kas pēc savas būtības sabiedrības kopējo dzīves kvalitāti nenoliedzami uzlabotu. Vai tas būtu jautājums par zīdaiņu neievietošanu bērnu namos, vai nu tā būtu atlaide elektrības rēķiniem cilvēkiem ar invaliditāti – lai bremzētu šādu iniciatīvu, pret kuru īsti nav atrasti nedz juridiski, nedz saimnieciski argumenti, deputāti nereti izvēlas atturēties. Tādā veidā deputāti pret ideju kā tādu neiebilst, un neviens nevar viņiem pārmest, piemēram, sociāli mazāk aizsargāto sabiedrības grupu diskrimināciju.
Man personīgi nebūtu iebildumu atbalstīt šādu iniciatīvu, jo arī pati pēdējā laikā cenšos konsekventi izteikt savu viedokli, balsojot “par” vai “pret”. Dažreiz, kā, piemēram, tas bija likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (849/Lp12) gadījumā , man, vienīgajai balsojot “Pret” uz visas frakcijas “Atturas” balsojuma fona, bija svarīgi savu viedokli paskaidrot un pamatot, uzstājoties debatēs.
Vai es uzskatu, ka šī iniciatīva būtu šobrīd īpaši svarīga likumdevēja pozitīvākā tēla veidošanai? Domāju, ka tā būtu jāierindo uzreiz aiz priekšlikuma publicēt visus Saeimas komisiju sēžu audioierakstus – attiecību uzlabošanai starp sabiedrību un Saeimu šī iniciatīva noteikti būtu iedzīvināma vispirms, un tikai pēc tam būtu vērts pievērsties balsojumu noteikumiem.
Ja šī iniciatīva tiks atbalstīta Saeimā un pārtaps par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, darbs parlamentā kļūs dinamiskāks, iespējams pat intriģējošs – atsevišķos gadījumos deputāti aizvien biežāk izmantos iespēju nepiedalīties balsojumā.
