Foto: Ken Treloar, Unplash.com
Pirms nedēļas pārliecinošs vairākums Saeimas deputātu nelokāmi noraidīja vairāku deputātu pieprasījumu par ministra rīcību ANO migrācijas pakta (ANO Globālais drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas pakts) un ANO bēgļu pakta (ANO Globālais bēgļu pakts) sakarā. Iesniedzēji vēlējās no Saeimas tribīnes debatēs izjautāt ministru parlamentārā dialogā par ministra rīcības motīviem, neprecīzi izpildot Saeimas lēmumu un noklusēt plānotās darbības ANO struktūrās, pārstāvot Latvijas Republiku. Tomēr, arī daļa iesniedzēju un lielākā daļa Saeimas deputātu nolēma nevirzīt tālāk šo pieprasījumu. Nevēlējas un viss. Objektīvi tā tas ir.
Bet, ja es gribētu atspoguļot šo informāciju sev izdevīgā gaismā, es noteikti sameklētu kaut vienu pozitīvu argumentu. Es teiktu, ka deputāti vēlējās pasargāt topošo valdības ministru no kaunpilnas izjautāšanas Saeimas debatēs. Bet tas nebūtu objektīvi.
Tieši tāpat, manā ieskatā, neobjektīvi tiek atspoguļotas Ārlietu Ministrijas darbības ikgadējā ziņojumā valstspiederīgo labā. Jūs nevarat teikt, ka diaspora ir jūsu prioritāte, jo bez pienācīga finansējuma jebkura ideja ir tikai priekšvēlēšanu sauklis.
Kāpēc jūs objektīvi nenorādījāt, ka priekšvēlēšanu gadā tik ļoti aktīvi informējāt diasporu par Diasporas likuma ieguvumiem, ka aizmirsāt panākt līdzekļus šī likuma ieviešanai? Vai esat gatavi pastāstīt, cik daudzi diasporas atbalsta pasākumi finansējuma trūkuma dēļ vairs nav pieejami no šī gada 1. janvāra? Kā tad būs ar atbalstu latviešu valodas apguvei? Kāpēc tas nebūs iespējams? Varbūt tāpēc, ka par budžeta salāgošanu šī likuma atbalstam sākāt domāt tikai pēc tam, kad Saeima par to sāka interesēties? 10 dienas pirms Ziemassvētkiem jūs atsūtījāt Saeimai vēstuli, uzskaitot visas tās sfēras, kuras 2019. gadā paliks bez naudas. Izskatās tā, ka jūs tikai izmantojāt šo likumu priekšvēlēšanu sarunām.
Kāpēc neparedzējāt dažādu variantu iznākumus “Brexita” gadījumā? Tikai vakardien jūs stādījāt priekšā Eiropas lietu komisijā Saeimas lēmuma projektu – deklarāciju par apņemšanos nodrošināt līdzvērtīgas tiesības britu pavalstniekiem. Bet Saeimas deklarācija ir vienpusējs dokuments. Kur bija jūsu apņemšanās iestāties par savējiem, ja Polija un Čehija jau ir panākusi detalizētu vienošanos par savu valstspiederīgo atbalstu un izstrādājusi īpašu ārkārtas likumu? Patlaban notiek sacensība starp Eiropas valstīm par to, kura nodrošinās pie sevis dzīvojošiem britu pavalstniekiem labākus nosacījumus – tā, lai viņu valstspiederīgie būtu vislabāk pasargāti Lielbritānijā pēc “Brexita.” Bet jūs tikai tagad sākat runāt par kaut kādām darbībām. Sanāk, ka ministrija ir nogulējusi operatīvo darbu pie valstspiederīgo interešu aizsardzības, neparedzot iespējamos variantus.
Kāpēc nenorādījāt to, ka vairs nepiedalaties Latvijas bērnu tiesību aizsardzībā ārvalstīs? 2018. gadā 60 valstspiederīgo bērni nokļuva sociālo dienestu redzeslokā, 39 no tiem – Apvienotajā Karalistē. Jūs neesat norādījis nevienu gadījumu, kad Ārlietu Ministrija iesaistījusies Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā. Izskatās tā, ka jūs nemaz neesat iesaistījies nevienā bērnu lietā, lai sniegtu bērna interesēm atbilstošu atbalstu.
Kāpēc izrādāt necieņu pret saviem koalīcijas kolēģiem un izvairāties no skaidrojuma sniegšanas par migrācijas politiku? Latvijai taču joprojām nav noformulēta pozīcija ANO migrācijas pakta sakarā un jums tika uzdots to noformulēt. Kāpēc neesat norādījis kaut vienu gadījumu, kad iestājāties par Latvijs interesēm starptautiskās tirdzniecības jomā?
Izskatās tā, ka Latvijas interešu aizsardzība un Latvijas valstspiederīgo intereses joporojām nav jūsu prioritāte.