Esmu iesniegusi savu priekšlikumu Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz likumā noteikt normu, ka trešajai personai, kurai nav tiesiska pamata deklarēties īpašumā, būtu jāsaņem īpašnieka atļauja deklarēties. Citos gadījumos, kad persona vēlas deklarēties īpašumā kā nomnieks vai kā ģimenes loceklis, tas būtu joprojām tikpat vienkārši izdarāms. Šādas sistēmas ieviešana ievērojami ietaupītu administratīvos resursus un atrisinātu gadiem ilgi pastāvošo problēmu.
Kā zināms, dzīvesvietas deklarēšanas sistēma ir ērta un ātra, taču jau aptuveni 15 gadus kopā ar šo neapstrīdamo ērtību roku rokā iet dažādas neatrisinātas problēmas.
Tieši tikpat vienkārši, kā pašam īpašniekam piedeklarēties savā īpašumā, arī trešajai personai patlaban nav nekādu šķēršļu dažu minūšu laikā piedeklarēties svešā īpašumā.
Tas var notikt pārpratuma dēļ – norādot kļūdainu adresi īpašumam, sistēma nespēj sasaistīt īpašnieku ar konkrēto adresi.
Un tas var notikt trešo personu bezatbildības vai ļaunprātības dēļ. Piemēram, kā vēsta Latvijas Radio raidījums “Īstenības izteiksme”, no 2018.gada 29.novembra, sistēma neliedz deklarēties arī publiskās ēkās, kaut vai Rīgas pilī, un šādu jokdaru izdeklarēšana prasa papildus administratīvo resursu.
Īpašnieks par trešās personas piedeklarēšanās faktu netiek informēts un nereti par to uzzina tikai atsevišķos gadījumos:
– kad apsaimniekošanas rēķinā pieaug maksa par atkritumu izvešanu;
– kad slēdzot darījumu par īpašuma izīrēšanu vai pārdošanu, īpašniekam jāapliecina, ka neviena trešā persona nav deklarējusies dzīvoklī, bet izrādās, ka tomēr ir;
– vēl ļaunāk – nakts vidū īpašnieks pamostas no negaidītas tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vizītes, kuri deklarētā dzīvesvietā meklē šo nepiederošo trešo personu. Ir bijuši arī tādi gadījumi, un cilvēkiem pēc tam bija pašiem jāremontē durvis.
Vēl 2013.gadā Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plānoja ieviest elektronisko pakalpojumu “Aizliegums deklarēt dzīvesvietu vai uzņēmumu manā īpašumā”, reģistrējot informāciju Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, taču nekur tālāk par diskusijām neviens nav ticis.
Mans priekšlikums par atļaujas saņemšanu no īpašnieka trešajai personai, kurai nav tiesiska pamata, deklarēties īpašumā, ir izstrādāts, pamatojoties uz diskusijām, kuras notikušas 12. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un tās izveidotās darba grupas sanāksmē.
Diskusijās, kurās piedalījās Valsts zemes dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji kopā ar 12. Saeimas deputātiem, kopīgi nonācām pie secinājuma, ka pakalpojuma “Īpašnieka aizliegums deklarēties” ieviešana nav īstenojama bez atsevišķu izņēmumu paredzēšanas, kā piemēram: īpašnieka laulātais, radinieks vai īrnieks/nomnieks. Lai īpašnieks strīda gadījumā ar tuviniekiem vai īrnieku/nomnieku nevarētu ļaunprātīgi izmantot savas tiesības, šādi izņēmumi būtu jāparedz. Vienlaicīgi īpašniekam ir jābūt pasargātam no nevēlamu personu patvaļīgas un pretlikumīgas deklarēšanās viņa īpašumā.
Mans ierosinājums ir ieviest īpašnieka piekrišanas obligātumu gadījumos, kad tiesiskais pamats deklarēties īpašumā ir, piemēram, atsevišķa vienošanās ar īpašnieku, bet tās nav īres vai nomas attiecības vai radniecība vai laulība. Šajā gadījumā dzīvesvietas deklarēšanai pie attiecīgās izvēlnes būtu jāpievieno īpašnieka elektroniska piekrišana ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Tādā gadījumā deklarēšanās tiktu uzskatīta par pabeigtu tikai tad, kad īpašnieks būtu atzīmējis savu piekrišanu speciāli tam paredzētā laukā.
