Sadarbībā ar visiem opozīcijas deputātiem (ZZS, Saskaņas, un neatkarīgajiem deputātiem), mēs izveidojām un iesniedzām kopīgus priekšlikumus COVID-19 apkarošanas un seku mazināšanas plānam.
1.1.Epidemioloģiskās drošības jomā:
1.1 1.Operatīvi nodrošināt konkrēto teritoriju vai iestāžu, slēgšanu, kurās tiek konstatēta bīstamās infekcijas slimības izplatība, kā arī preventīvu pasākumu veikšanai, būtiski ierobežojot pārvietošanās kustību no/uz slēgtajām teritorijām vai iestādēm;
1.1.2. Sadarbībā ar izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt personu, kuras pēdējo 7 dienu laikā atgriezušās Latvijā no ārvalstīm, obligāto karantīnu, nodrošinot visus nepieciešamos individuālās aizsardzības līdzekļus personām un darbiniekiem un stingri uzraugot sanitāri epidemioloģisko situāciju karantīnas vietās, kā arī nodrošinot personu drošu un organizētu pārvadājumu
1.2. Veselības aprūpes jomā:
1.2.1. Nodrošināt bezmaksas testēšanu uz COVID-19 visām personām, kas pēdējo 14 dienu laikā atgriezušās no COVID-19 skartajām valstīm vai teritorijām, to ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras iespējams nonākušas kontaktā ar iepriekš minētajām personām.
1.2.2. Nodrošināt bezmaksas sejas aizsargmaskas un dezinfekcijas līdzekļus pacientiem ar aizdomām par COVID-19, priekšroku dodot pensijas vecumu sasniegušajiem pacientiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem.
1.2.3. Pastāvīgi nodrošināt dezinfekcijas līdzekļus (rokām un virsmām) un individuālās aizsardzības līdzekļus, tostarp cimdus, visām valsts un pašvaldību iestādēm, paredzot nepieciešamās rezerves vismaz 6 mēnešu intensīvai lietošanai, nosakot koordinējošo iestādi šo līdzekļu efektīvas lietošanas uzraudzības jomā.
1.2.4. Nodrošināt un pastāvīgi uzraudzīt pamatvajadzībām nepieciešamo zāļu (21st WHO Essential Medicines List) un valsts kompensējamo zāļu pieejamību pacientiem, paredzot nepieciešamās rezerves vismaz 6 mēnešu intensīvai lietošanai;”
1.3. Infekcijas slimības izplatības ierobežošanas un iedzīvotāju drošības jomā:
1.3.1. Pašvaldību sociālajiem dienestiem, piesaistot visus pārējos pašvaldību resursus un darbiniekus, kuri nav nodarbināti saistībā ar ārkārtas situācijas risināšanu, nekavējoties apzināt visus administratīvajā teritorijā dzīvojošus pensijas vecuma un/vai trūcīgos iedzīvotājus, pēc pieprasījuma nodrošinot palīdzību pirmās nepieciešamības preču un pārtikas piegādēm, izvairoties no tieša kontakta ar personām. Šī uzdevuma izpildei pēc iespējas piesaistīt uzņēmējus un brīvprātīgos.
1.3.2. Noteikt iespēju apmaksāt virsstundas valsts un pašvaldības sociālajiem darbiniekiem.
1.3.3. Noteikt visu baseinu, sporta klubu, sporta zāļu, SPA centru, azartspēļu iestāžu, skaistumkopšanas salonu, naktsklubu un citu izklaides vietu slēgšanu.
1.3.4. Noteikt pārējo pakalpojumu sniegšanas jomā minimālo attālumu starp personām 2 metrus.
1.3.5. Iekšlietu ministrijai un Latvijas Nacionāliem bruņotajiem spēkiem, sadarbībā ar pašvaldību policiju nodrošināt ārkārtējās situācijas noteikumu kontroli, veidojot speciālās patruļas iedzīvotāju drošībai aizsardzībā pret iespējamo noziedzības līmeņa celšanos un aktīvi reaģējot uz trauksmes cēlēju sniegto informāciju.
1.3.6. Valsts un pašvaldību iestādēs, mazinot administratīvo slogu, iespēju robežās, vadoties pēc situācijas atlikt to pārkāpumu izskatīšanu, kuri nav saistīti ar ārkārtas situācijas režīmu un/vai sabiedrības drošību, prioritāri un nekavējoties izskatot pārkāpumus, kuri ir saistīti ar ārkārtas režīma noteikumu pārkāpšanu.
1.4. Tautsaimniecības jomā:
1.4.1. Izveidot valsts institūciju un uzņēmēju uzraudzības grupu, kas ne retāk, kā reizi nedēļā seko līdzi tautsaimniecības notikumu dinamikai un ieviesto pasākumu efektivitātei pa nozarēm.
1.4.2. Sadarbībā ar iesaistītajām uzņēmēju un lauksaimnieku organizācijām klasificēt uzņēmējdarbības un lauksaimniecības sektorus, kurus ir skārusi ārkārtējā situācija, kā arī izstrādāt un virzīt Eiropas Komisijai saskaņošanai priekšlikumus par centralizētu uzņēmēju atbalsta plānu, rosinot atlikt tuvāko direktīvu ieviešanas termiņus, lai šobrīd izvairītos no administratīvā sloga.
1.4.3. Izstrādāt kārtību, kādā netiek piemērotas soda sankcijas attiecībā pret skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem, kā arī fiziskām personām, kuras ir tieši ietekmējusi šī situācija, arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas, sniedzot precīzu skaidrojumu par “force majeure” piemērošanas nosacījumiem civiltiesiskajos darījumos. Lauksaimniecības nozarē, it īpaši graudkopības un lopkopības jomā nodrošināt līgumu neizpildes sankciju nepiemērošanu, paredzot aizsardzību eksporta darījumos.
1.4.4. Nodrošināt ES investīciju novirzi veselības aprūpei, nodarbinātībai un sociālai sfērai;
1.4.5. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar PTAC un citām kompetentām institūcijām uzraudzīt cenu dinamiku uz epidēmijas laikā svarīgākajām un stratēģiskajām precēm un pakalpojumiem, nepieļaujot spekulatīvo cenu kāpumu, aktīvi izmantojot trauksmes cēlēju informāciju.
1.4.6. Sadarbībā ar komunālo un sakaru pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt iespēju iedzīvotājiem uz laiku līdz 3 mēnešiem aizkavēt komunālo maksājumu apmaksu bez soda procentu uzrēķina, kā arī paredzot iespēju veikt maksājumus pa daļām, aizliedzot komunālo un sakaru pakalpojumu sniedzējiem atslēgt būtiskākos pakalpojumus – telefona sakari, elektrība, gāze, aukstais ūdens.
1.4.7. Nodrošināt valsts garantēto minimālā pabalsta izmaksu mikrouzņēmumos strādājošajiem un pašnodarbinātajiem valstī noteiktās minimālās algas apmērā.
1.4.8. Valstij norēķināties ar skartajās nozarēs strādājošo pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem, negaidot apmaksas termiņa iestāšanos. Dārzkopjiem un piena piegādātājiem paredzēt tiesības saņemt kompensāciju sakarā ar mācību iestāžu ēdināšanas pārtraukšanu;
1.4.9. Nodrošināt valsts apmaksātu darbnespējas lapu darbiniekiem pēc pieprasījuma ar mērķi nodrošināt paškarantīnu uz 14 dienām.
1.4.10. Vienam no vecākiem vai likumiskajiem aizbildņiem, kuru bērni nav sasnieguši 7 gadu vecumu, nodrošināt valsts apmaksātu darbnespējas lapu izsniegšanu uz periodu, kādā sakarā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju pārtraukts klātienes izglītības process izglītības iestādē.
1.4.11. Sadarbībā ar Latvijas zāļu, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu ražotājiem, nekavējoties rast risinājumu par valsts atbalstu ražošanas jaudu palielināšanai un produktu ražošanai vietējam tirgum, nodrošinot augstāk minēto līdzekļu krājumus vismaz 6 mēnešu intensīvas izmantošanas periodam.
1.5. Finanšu sektora un nodokļu politikas jomā:
1.5.1. Nodrošināt visām fiziskām un juridiskām personām noteikto NĪN maksājumu par 2020.gada pirmo pusgadu (2020.gada 31.marts un 2020.gada 15.maijs) iemaksu pašvaldību budžetos no valsts līdzekļiem sociālā atbalsta īstenošanai.
1.5.2. Sadarbībā ar ALTUM nodrošināt bezprocentu kreditēšanas iespējas iedzīvotāju grupām un uzņēmējiem, priekšroku dodot aizsargājamām grupām un skartajiem uzņēmējiem. Sadarbībā ar Latvijas teritorijā licencētām komercbankām nodrošināt nepieciešamo likviditāti skartajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem;
1.5.3. Izvērtēt iespēju piemērot 3 mēnešu atbrīvojumu no PVN maksājumiem vai darbaspēka nodokļiem vai līdzfinansēt daļu (ne mazāk par 75%) no darbinieku atalgojuma infekcijas izplatības skarto uzņēmumu darbiniekiem.
1.5.4. Noteikt 3 mēnešu periodu elastīgākai virsstundu darba apmaksai skartajās nozarēs.
1.5.5. Atļaut attālinātu kapitālsabiedrību dalībnieku sapulču, kā arī biedrību un nodibinājumu biedru kopsapulču organizēšanu.
1.5.6. Pārcelt biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību atskaišu sniegšanas termiņu par 2019.gadu (šobrīd 31.marts). Kopumā izvērtēt gada pārskatu iesniegšanas termiņus.
1.5.7. Izvērtēt iespēju uz laiku atcelt Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju 2.līmenī.
1.5.8. Sadarbībā ar VID nodrošināt iespēju fiziskām un juridiskām personām atlikt uz trim gadiem un/vai sadalīt mazākos maksājumos nodokļu iemaksas, pārtraucot un nepiemērojot soda un/vai nokavējuma procentu iekasēšanu. Nekavējoties veikt visu pārmaksāto nodokļu atmaksu VID klientiem.
1.5.9. Sadarbībā ar FKTK aicināt kredītiestādes noteikt kredīta brīvdienas hipotekārajiem kredītiem bez komisiju un papildu nosacījumu piemērošanas, kas varētu pasliktināt kredītņēmēja stāvokli visu saistību garumā, tai skaitā aizliedzot palielināt kredītiestādes pievienoto likmi visā kredītlīguma garumā, tādus pašus nosacījumus arī aicinot izpildīt nebanku kreditētājus.”
