Rīga, 2020.gada 19.februāris, LETA
Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko šodien Juridiskās komisijas sēdē aktualizēja nepieciešamību veicināt informācijas pieejamību par vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto iniciatīvu izskatīšanas virzību.
Juridiskās komisijas vairākums gan neatbalstīja parlamentārietes iesniegtos priekšlikumus attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu skatīšanas kārtību, cita starpā norādot, ka piedāvātās izmaiņas birokratizētu pašreizējo sistēmu.
Stepaņenko rosina Saeimas Kārtības rullī noteikt, ka Saeimas lēmuma projektā par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību norāda piedāvāto rīcību, nosakot konkrētu izpildes termiņu. Deputāte kā variantus piedāvāja uzdot kādai no Saeimas komisijām attiecīgā likumprojekta sagatavošanu, izveidot darba grupu attiecīgā likumprojekta sagatavošanai, nodot kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu vai arī noraidīt kolektīvo iesniegumu.
Deputāte rosināja noteikt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija būtu tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par lēmuma izpildes gaitu no atbildīgās institūcijas, Saeimas komisijas vai Ministru kabineta un sagatavot citus Saeimas lēmuma projektus attiecīgā uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Tāpat Mandātu komisija pēc personas, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, lūguma nodrošinātu tās pastāvīgu informēšanu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību un izskatīšanas gaitu atbildīgajās institūcijās. Gada laikā no Saeimas lēmuma pieņemšanas par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību, komisija sniegtu atskaiti Saeimai un personai, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Stepaņenko skaidroja, ka iepriekš tikšanās laikā ar “manabalss.lv” pārstāvjiem izkristalizējās problēma ar iniciatīvu virzības izsekojamību un ka pašlaik nav mehānisma tā nodrošināšanai.
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) skaidroja, ka ar deputātes piedāvāto stingrāku regulējumu netiks panākta lielāka skaita iniciatīvu atbalstīšana. Daudzi jautājumi ir saistīti ar finanšu resursiem, tāpēc stingrāks regulējums var radīt tikai pretēju efektu, jo fiskāli atbildīgiem deputātiem var nākties balsot pret, ja būtu ierobežojums par iniciatīvas īstenošanu īsākā laika posmā. Savukārt jau pašlaik ir vērojama politiskā griba, lai atbalstāmas iniciatīvas ieviestu objektīvi ilgāk nepieciešamā termiņā, pauda Lībiņa-Egnere.
Deputāte arī norādīja, ka savstarpējās sarunās “manabalss.lv” pārstāvji ir pauduši, ka ir gandarīti par līdz šim sasniegto labo rezultātu. Arī parlamentāriete Vita Anda Tērauda (AP) pauda, ka kolektīvo iesniegumu sistēma ir veiksmīgi ieviesta. Līdzīgi deputāts Jānis Iesalnieks (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latvija kā viena no pirmajām valstīm ir ieviesusi šādu iedzīvotāju iniciatīvu izvērtēšanu un ka vairākas attīstītās Rietumvalstis varētu mācīties no šādas pieejas. Viņš skaidroja, ka nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pārstāvji Mandātu komisijā pauda, ka papildus izmaiņas regulējumā nav nepieciešamas.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) norādīja, ka, lai kādu iniciatīvu virzītu uz priekšu, jābūt politiskai gribai. No politiķes teiktā izrietēja, ka iniciatīvas īstenošanai piedāvātais regulējums nav izšķirošs.
Juridiskā komisija vēl turpina darbu pie plašu izmaiņu sagatavošanas Saeimas Kārtības rullī.
