Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Armands Krauze, Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis un Uldis Augulis ir iesnieguši deputātu pieprasījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem par ministra rīcību, novilcinot administratīvās atbildības iekļaušanu likumos par vides aizsardzību un radioaktīvo drošību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nav spējis nodrošināt savas nozares ministrijas funkciju izpildi, kas ir novedis pie bīstamas situācijas, jo sākot ar 2020.gada 1.janvāri vides aizsardzības pārkāpumu jomā un radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvadāšanas jomā ministrs apzināti vai neapzināti bija ieplānojis absolūtās nesodāmības periodu. Tāpēc deputāti lūdz kliedēt bažas, ka šādas situācijas radīšana ir tikai ministra nolaidība, nevis apzināta un ieinteresēta rīcība nolūkā radīt priekšnosacījumus nesodāmībai par radioaktīvo atkritumu transportēšanu un noglabāšanu Latvijas teritorijā.
Kopš 2014.gada Ministru kabinetā un LR Saeimā noris darbs pie jauna administratīvo sodu sistēmas ieviešanas, kas paredz administratīvo sodu normu pārcelšanu uz nozaru likumiem, tādejādi izbeidzot LPSR Administratīvās atbildības kodeksa pastāvēšanas periodu. Ministrijām tika uzdots nodrošināt attiecīgo likumprojektu sagatavošanu un tālāku virzību Ministru kabinetā un Saeimā. Visiem likumprojektiem bija jāstājas spēkā 2020.gada 1.janvārī līdz ar jauno Administratīvās atbildības likumu.
Lai gan Tieslietu ministrija ir vairākkārtīgi lūgusi izstrādāt ministriju pārraudzībā esošos likumprojektus, un sūtījusi atgādinājuma vēstules, tomēr, kā liecina publiska informācija, ir konstatējams, ka vismaz 2 VARAM atbildībā esošie likumprojekti, kuros ir paredzēta administratīvā atbildība, vēl pat nav tikuši līdz valdības sēdei. Tie ir tik būtiski likumprojekti, kā “Grozījumi likumā Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Ņemot vērā likumprojektu saskaņošanas posmus Ministru Kabinetā un Saeimā, nepastāv nevienas iespējas, kādā tik novēloti sagatavoti likumprojekti varētu tikt pieņemti tā, lai tie stātos spēkā 2020.gada 1.janvārī. Šī iemesla dēļ Saeima šodien arī bija spiesta steidzamā kārtā pagarināt reformas spēkā stāšanās termiņu uz pusgadu.
Deputāti aicina ministru skaidrot savas nolaidības motīvus un izslēgt iespējamo ļaunprātību no ministra puses, pieļaujot iespējamo nesodāmības periodu par tik būtiskiem pārkāpumiem vides aizsardzības un radioaktīvās drošības jomā.
