2017.gada 9.februārī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no otras puses ratificēšanu Latvijā.
Deputāti savu izvēli balstīja vien nepārbaudītos un nepierādītos apgalvojumos par šī nolīguma it kā pozitīvo pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Eiropas Savienības, īpaši Rietumeiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis un simtiem ekonomistu, vides, veselības un citu speciālistu atzinumi, kas brīdina par CETA bīstamajiem apdraudējumiem ļoti daudzām dzīves jomām, jo īpaši nodarbinātībai, mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai, dabas un vides ilgtspējai, cilvēku veselībai un demokrātijai kā Rietumu sabiedrības vērtībai, Saeimas debatēs tika manipulatīvi saistīti ar Krievijas ģeopolitisko interešu lobiju. Daudzi Eiropas parlamenti pirms CETA ratificēšana veic papildu izpēti un diskusijas ar sabiedrību un sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, īpaši ņemot vērā, ka nolīguma izstrādes process līdz līguma publiskošanai noritējis lielā slepenībā, aiz slēgtām durvīm.
Latvijas mērogā ne Ekonomikas, ne Ārlietu ministrijas nav veikušas nevienu pētījumu CETA ietekmes novērtēšanai. 2016.gada 10.novembrī par CETA virzību Latvija atbildīgais ārlietu ministrs E.Rinkēvičs atbildes vēstulē deputātiem ieteica šādu pētījumu veikt Saeimai pašai par saviem līdzekļiem. Atsaucoties šim ierosinājuma, mēs, vairāki deputāti – Inga Bite, Inguna Sudraba, Gunārs Kūtris, Silvija Šimfa, un es, Jūlija Stepaņenko, pirms CETA ratificēšanas aicinām Saeimas Ārlietu komisiju veikt izpēti par to, kā CETA potenciāli ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. Lai deputātu lēmums būtu atbildīgs un apzināts, ir jāsaprot, KO tu atņem Latvijai, balsojot PAR CETA.